C!C! vēsture

17. gs. vidus – parādas pirmās ziņas par korporatīvi novadnieciskām vidzemnieku, kurzemnieku un igauņu studentu apvienībām Vācijā.

1652. g. Rostokā vidzemniekus kā apvienotus studentus savā runā min profesors J. S. Laurembergs. Šī vidzemnieku studentu apvienība, līdzīgi citām toreizējām studentu organizācijām apvienoja locekļus pēc novada principa. Cik ilgi šī apvienība pastāvējusi, nav zināms, bet ir drošas ziņas, ka citas kurzemnieku un vidzemnieku studentu novadniecības pastāvējušas 1763. g. Jēnā, 1765. g. Hallē, 1772. g. Getingenā, 1780. g. Leipcigā. Šo sabiedrību locekļi bija stipri pašapzinīgi, kas radīja konfliktus ar vietējām vācu organizācijām, bet to stāja un disciplīna bieži rada atzinīgus vārdus.

1802. gadā - pēc Krievijas imperatora Aleksandra I rīkojuma atjaunota kā Ķeizariskā Universitāte Tērbatā (Kaiserliche Universität zu Dorpat) - 1632. g. Zviedrijas karaļa Gustava II Ādolfa dibinātā Academia Gustaviana (kopš 1690. g. - Academia GustavoCarolina, slēgta pēc tam, kad krievu karaspēks 1710. g. 12. augustā ieņēma Pērnavu, kur akadēmija tobrīd atradās). 1803. g. 23. augusts - Aleksandrs I apstiprināja pirmos priekšrakstus Tērbatas universitātes studentiem, kas bija universitātes statūtu papildinājums. Šie noteikumi bija sevišķi stingri, piemēram, plkst. 11 vakarā visiem studentiem bija jābūt mājās, jāšana un ātra braukšana, smēķēšana ielās un zobenu nēsāšana bija noliegta. Studentu kredītu ierobežoja, un stingri bija noliegtas menzūras (divkaujas). Studentu brīvību sevišķi ierobežoja priekšraksta 17. paragrāfs, kas pilnīgi noliedza studentu ordeņus un novadniecības. Šāds piespiedu noliegums studentiem biedroties un organizēties sabiedrībās bija pilnīgi pretējs akadēmiskajai brīvībai, kāda pastāvēja Rietumeiropas universitātēs, kādēļ studenti šos priekrakstus ignorēja. 1803. g. Tērbatas studenti mēģināja organizēties ciešāka vienībā, kas aptvertu visus studentus un uzstādīja universitātes vadībai prasības pēc savas pašvaldības un pārstāvniecības, ko universitāte noraidīja. Neatkarīgi no tā, studentu centienus pēc korporatīvās biedrošanās nevarēja apslāpēt un studenti izveidoja Allgemeine Burschenschaft (Vispārējo buršu apvienību) - koporganizāciju pēc 4 fakultāšu sadalījuma. Katras fakultātes studentu priekšgalā bija ievēlēts seniors, kuram bija jāuzrauga studentu tikumība, jāuztur kārtība, jāprezidē sanāksmēs un jāpārstāv sabiedrība. Universitātes vadībai šīs pirmās sabiedrības eksistence bija zināma, bet tā to pacieta. Studentu sadzīves pamatam sākumā noderēja Leipcigas un Jēnas komāni.

Attīstoties rosīgākai sabiedriskajai sadzīvei, rodas interese par sadalīšanos novadniecībās; pastāv arī vienotas buršenšaftes ideja. Tomēr visu laiku bija spēkā oficiālais aizliegums par organizēšanos sabiedrībās, ko studenti visiem spēkiem centās apiet. Rezultātā virsroku guva partikulārā novadniecību ideja, dibinās pirmās novadniecību (Landmannschaft) rakstura korporācijas.

1808. g. - Tērbatas augstskolā nodibinājās Curonia, pirmā korporācija Baltijā, kas apvienoja arvien lielāku skaitu baltvācu studentu, no kuriem daļa pārnāca no vācu universitātēm, nākamā dibinās Estonia 1821. g.

Vismaz no 1812. g. – ir spēkā Allgemeiner Burschen Comment (A.B.C.) – Vispārējais buršu komāns.

1821. g. - Allgemeine Burschenschaft beidz pastāvēt, kad no tās izstājas Curonia un Estonia. Vārdu buršs un A.B.C. šo korporāciju locekļi paturēja.

1822. g. – nodibinās Livonia.

1823. g. – izveidojas Fraternitas Rigensis.

Visās četrās korporācijās darbojas partikulārā novadnieciskuma princips, tās uzņem sava novada studentus, trikoloros kā trešo lieto balto krāsu t.s. zemes krāsu (Landesfarben). Tomēr, kaut sākotnēji sevi dēvēja par landsmanšaftēm, tās ir Baltijas tradīciju korporāciju celmlauži.

1820.-to gadu vidus - Tērbatā parādās deķeļi, bet tā kā tos nedrīkstēja nēsāt, tie bija jānosedz ar vaskotu pārsegu. Oficiāli korporācijas nebija atzītas, bet universitātes vadība tomēr tās piecieta.

Četras vecākās vācu korporācijas nekad īsti nebija ar tīri vācisku sastāvu, kas deva iespēju citu tautību studentiem iegūt nepieciešamo pieredzi un mēģināt izveidot savas korporācijas.

1828. g. – nodibinās poļu Polonia, kas sākumā dēvējās par buršenšafti.

1829. g. – izveidojas krievu Ruthenia, pastāv ar vairākiem pārtraukumiem.

1834. g. – Curonia, Estonia, Livonia un Fraternitas Rigensis apvienojās Tērbatas Šaržēto konventā – Chargierten Convent (Ch!C!), kas balstās uz Getingenas komānu. Tomēr nevācu korporācijas Polonia un Ruthenia Ch!C! sastāvā netika uzņemtas.

1830.-tie gadi - parādās krūšu lentas, bet tās lieto tikai interni.

1840. g. – saskaņā ar Ch!C! lēmumu visiem studentiem jāgarantē A.B.C., ko pārsvarā darīja pie Curonias.

No 1847. g. notika vairāki neveiksmīgi mēginājumi dibināt un nostiprināt jaunas vācu korporācijas. Dibinājās Fraternitas Academica, Livonia Rigensis, Baltica Dorpatensis.

1850. g. - nodibinās korporācija Baltica, kas pretēji iepriekšējām uzņēma tikai Baltijas muižnieku dēlus (likvidējās 1856. g. 21. martā).

1855. g. - par Tērbatas mācības apgabala kuratoru iecēla G. von Bradki (1796.-1862.), kurš iepazinies ar korporāciju mērķiem un darbību, konsultējās ar mācībspēkiem un ierosināja oficiālu korporāciju atzīšanu. Viņa uzskatos, korporācijas sekmīgi veicina akadēmisko dzīvi un ir par svētību visiem. Speciāla komisija izstrādāja noteikumus, kas īstenībā bija izvilkums no Vispārējā buršu komāna (A.B.C.).

1855. g. 27. aprīlī - kurators Bradke parakstīja šos noteikumus t.s. kroņa komānu un ar izglītības ministra A. S. Norova apstiprinājumu tie stājās spēkā. Par visu minēto ministrs ziņoja Krievijas imperatoram Aleksandram II, kurš 1855. g. 13. aprīlī, pašrocīgi pierakstīja uz ziņojuma: ,,Korporācijas jāatļauj kā agrāk, tikai priekšniecībai stingri jāseko to darbībai". Ķeizara nostāja korporāciju lietā bija ļoti labvēlīga un pretimnākoša. Tas bija liels ieguvums Tērbatas buršiem, kas tika atzīti un varēja legāli darboties.

Tērbatas universitāte negatavoja tehniskos speciālistus, tāpēc Rīgas biržas komiteja un Rīgas rāte ierosināja veidot Rīgā tehnisko augstskolu, ko atbalstīja Baltijas ģenerālgubernators A. Suvorovs.

1861. g. 16. maijā Krievijas imperators Aleksandrs II apstiprināja nolikumu par Rīgas Politehnisko augstskolu (Polytechnikum zu Riga). 1861. gadā ievēlēja augstskolas padomi, kurā savus pārstāvjus deleģēja Igaunijas, Kurzemes, Vidzemes un Sāmsalas bruņniecība, Rīgas rāte, Lielā un Mazā ģilde, Tallinas pilsēta, Tallinas un Rīgas biržas. Sākotnēji tā darbojās kā pamatā Baltijas muižniecības uzturēta privātā augstskola.

Līdz 1862. g. tomēr buršiem vēl liedza atklāti uzstāties krāsās Tērbatā, izņemot savos sarīkojumos.

1863. g. – Politehnikuma studenti izveido Rīgas Paukbiedrību (Fechtbodenverein), kurā cirta arī menzūras.

1865. g. 13. novembris – no Fechtbodenverein rodas pirmā Rīgas korporācija Fraternitas Baltica (sākumā – Fraternitas Polytechnici Baltica), - jaukta sastāva, kurā tomēr dominēja vācieši.

1866. g. - no 37 Politehnikuma studentiem 34 ir Fraternitas Baltica biedri, atlikušie 3 – vilderi.

1867. g. – Rīgā tika izstrādāts Vispārējais politehniķu komāns - Allgemeiner Polytechniker Comment (APC), kas pēc formas un satura ir pilnīgs Tērbatas korporāciju komāna noraksts. Starpība ir vienīgi redakcionālajā izteiksmē un pielāgojumos Rīgas Politehnikuma vajadzībām. Tā arī Rīgas burši adoptēja Tērbatas korporāciju pamatprincipus un sadzīves iekārtu. Fraternitas Baltica un vilderi, kas garantēja APC, kļuva par Vispārējā politehniķu konventa (A!P!C!), kurš pastāv no 1867. līdz 1871. g., locekļiem.

1869. g. 29. novembris – dibināta Concordia (kopš 1891. g. - Concordia Rigensis), kuras dibinātāju vidū ir arī daudzi poļu un vācu studenti, kas strīda dēļ izstājās no Fraternitas Baltica.

1870. g. – izveidojas Tērbatas Latviešu rakstniecības vakari (TLRV), kas centās izveidot latviešu studentu korporāciju. Jau sākotnēji Rakstniecības vakaru iekšējā kārtība tika organizēta pēc korporāciju parauga. Arī igauņu studenti dibina literātu pulciņu līdzīgu TLRV.

1871. g. janvāris - pie abām toreizējām Rīgas korporācijām piederēja 2/3 no studentu kopskaita, Politehnikumā studēja: 49 balti, 21 konkords un 28 vilderi.

1871. g. decembris - Rīgā nodibinās Šaržēto konvents (C!C!), kurā ietilpst Fraternitas Baltica un Concordia, un līdz ar to maina APC saturu. Par buršu uzskata jebkuru sudentu, kurš garantējis APC, kas ir gandrīz obligāts nosacījums uzsākot studijas. Apstiprināšanas akta 2. paragrāfs nosaka, ka korporācijas nedrīkst nodarboties ar politiku.

1873. g. – ar divu Fraternitas Baltica biedru starpniecību Tērbatā tiek noslēgts kartelis starp Tērbatas Ch!C! un Rīgas C!C! (formāla līdztiesība, īpaši satisfakcijas jautājumos).

1874. g. izdotais Krievijas vispārīgās kara klausības likums piešķīra lielas privilēģijas Krievijas augstskolu absolventiem, kam sekoja liels studentu pieplūdums augstskolās. Tā paša gada rudenī arī Rīgas Politehnikumā pieteicās daudz aspirantu, sevišķi no Vācijas, kur prāvs skaits baltiešu atstāja tehniskās augstskolas, lai iegūtu privilēģijas kara dienestā.

1875. g. 18. maijs – vairāki no Vācijas atgriezušies baltvācu studenti dibina jaunu korporāciju Rubonia, ko C!C! apstiprina 1875. g. 29. septembrī. Valstsvācu iespaidā Rubonia kopš dibināšanas, pretēji citām vācu korporācijām, oficiāli dēvējās par Corps.

Rīgā un Tērbatā nešķiroja pēc Corps, Burschenschaften u.t.t, visas buršu organizācijas saucās par korporācijām. Pa retam dzirdēja arī apzīmējumu Corps, kas gan neizteica specifisku jēdziena apzīmējumu, kā tas parasti mēdza būt Vācijā. Apzīmējumu Landsmannschaft vienīgi Curonia lietoja kategoriski, jo agrāk tā uzņēma tikai kurzemniekus. Baltiešu korporācijās valdīja paradums krāsnešus saukt par tautiešiem (Landsmann), nevis kā Vācijas korporācijās – Corpsbursch, lai gan arī šis apzīmējums vismaz Rīgas C!C! pirmsākumos ticis lietots.

1877. g. - C!C! saņēma imperatora apstiprinājumu un līdz ar to tiesības nēsāt krāsas visā Krievijā.

Bez vācu korporācijām Rīgā radās arī citu tautību studentu sabiedrības.

1876. g. 16. februāris – Rīgā nodibinās Borystenia (pārsvarā krievi), C!C! uzņemta 1877. g. 9. februārī. Pastāv līdz 1880. g. 7. aprīlim, kad C!C! to slēdz, konstatējot nekārtības iekšējā sadzīvē.

1879. g. 9. maijs - Rīgā nodibinās poļu korporācija Arconia, ko atzīst C!C!

1880. g. – 26 bijušie Borystenias locekļi un citi studenti Rīgā nodibina krievu korporāciju Fratiernitas Arctica, un 1880. g. 7. novembrī tiek saņemts paziņojums par uzņemšanu C!C!, ko uzskata par dibināšanas datumu.

1880. g. 24. novembris – Rīgā dibina latviešu korporāciju Selonija, no kuras 25 dibinātājiem iepriekš korporācijās bija 21 students: 1 - Fraternitas Baltica, 13 – Concordia, 2 – Rubonia, 5 – Borystenia. Tikai 4 bija vilderi. Selonija ilgus 17 gadus netika uzņemta Šaržēto konventā.

1882. g. – pārveidojot 1870. g. dibināto TLRV, Tērbatā izveidojas latviešu korporācija Lettonia. TLRV tradīcija saglabājas kā Lettonias Literārie vakari.

1883. g. 26. oktobris - nodibina otru poļu korporāciju Rīgā Veletia, ko novembrī uzņem C!C!

1890.-to gadu vidus - sākoties rusifikācijas laikiem, Baltijas studentiem pavēlēja valkāt krievu studentu uniformas, bet burši to apgāja un deķeļiem pārklāja melnu virsdrēbi.

1896. g. – Politehnikums tiek pārveidots par Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Studentu pieplūdums RPI 1896./97. g. pavairoja vilderu skaitu, kuru uzskati bija sveši buršu valstij, jo iestāties RPI varēja jebkurš Krievijas impērijas vīrietis. 1897. g. oktobra beigās ap 500 vilderu atjaunoja prasību pēc pārstāvjiem C!C! institūcijās un piedraudēja negarantēt APC. C!C! vilcinājās ar jautājuma izšķiršanu, un sāka domāt par buršu skaita palielināšanu, apstiprinot jaunas korporācijas. Uz šo ziņu pamata Selonija nolēma 11. reizi griezties pie C!C! apstiprināšanas lietā, un 1897. g. 19. novembrī C!C! uzņēma latviešu korporāciju Selonija.

1898. g. - RPI skāra studentu nemieri, korporācijas atbalstīja direktoru, tā uzturot zināmu kārtību. Lai izbēgtu no nepatikšanām, vilderi garantēja APC. Direkcija izslēdza visus studentus un pēc pašas izvēles tos vēlāk atkal uzņēma atpakaļ. Tā līdz ar korporāciju locekļiem tūliņ uzņēma atpakaļ arī tos vilderus, kas bija pierakstījušies pie korporācijām, garantējot komānu.

1899. g. 23. decembris - imperators Nikolajs II pavēlēja ieviest uniformas RPI studentiem, bet atļāva buršiem nēsāt krāsas uniformas vietā. Tā bija netieša, jauna Rīgas korporāciju apstiprināšana.

1899. g. – Tērbatā dibinās latviešu farmaceitu korporācija Lettgallia, ko Ch!C! neapstiprina. Tikai pēc 1905. g. revolūcijas, kad korporāciju dibināšanai vairs Šaržēto konventa atļauja nebija vajadzīga, Lettgallia varēja uzstāties atklāti (1912. g.).

1900. g. 26. novembris – Rīgas C!C! tiek uzņemta pirmā igauņu korporācija Vironia, kas sākta organizēt jau ap 1897. g., bet par dibināšanas datumu uzskata atzīšanu C!C!

1900. g. 14. decembris – Rīgā tiek dibināta latviešu korporācija Talavija, kurai uzņemšana C!C! bija jāgaida 7 gadus.

1901. g. rudens semestrī buršu skaits bija sasniedzis gandrīz pusi no studējošo skaita, pateicoties jaunu korporāciju uzņemšanai C!C! un latviešu korporācijas Talavija nodibināšanai, kas garantēja APC. Tas cēla Rīgas buršu valsts svaru un nozīmi studentu dzīvē.

1902. g. 24. augusts – imperators Nikolajs II apstiprināja Rīgas korporāciju statūtus, un Rīgas burši varēja netraucēti uzstāties krāsās visā Krievijā.

1904. g. - cienot vecās akadēmiskās tradīcijas, izglītības ministrs V. Glazovs ķeizara vārdā deva rīkojumu atsegt Tērbatas korporāciju deķeļus.

1905. g. nemieri ietekmēja arī studentu dzīvi Rīgā, izveidojās RPI studentu streika komiteja. Pēc nenopietniem studentu nemieriem RPI slēdza, un studenti izklīda pa Vācijas tehniskām augstskolām. Kad 1906. g. septembrī augstskolu atkal atvēra, vācu konventi iesniedza C!C! priekšlikumu „aizliegt korporāciju locekļiem piedalīties politiskās sapulcēs". C!C! šo priekšlikumu noraidīja. Protestējot pret šo noraidījumu, visas trīs vācu korporācijas izstājās no C!C! Palikušās piecas nolēma uzņemt otro Rīgas latviešu korporāciju Talavija C!C! sastāvā. RPI direktors Talavijas uzņemšanu neapstiprināja, jo pie tā neesot bijušas klāt visas korporācijas. Kad 1907. g. martā vācu konventi gribēja atgriezties C!C!, tiem bija jāapsola, ka akceptēs visus starplaikā pieņemtos lēmumus. Sazinoties ar filistriem, vācieši nolēma piekrist nosacījumam, bet pieprasot Talaviju grozīt balts-zils-zelts krāsas, kas atgādināja sen slēgtās Borystenias krāsas, un C!C! tos uzņēma atpakaļ.

1907. g. 2. maijs - Talavija, grozot trikoloru uz balts-zaļš-zelts, oficiāli tika uzņemta C!C! un atsedza krāsas. Ar šo dienu Rīgas C!C! sastāvēja no 3 vācu korporācijām - Fraternitas Baltica, Concordia Rigensis un Rubonia, 2 poļu - Arconia un Veletia, vienas krievu - Fraternitas Arctica, divām latviešu - Selonija un Talavija un vienas igauņu - Vironia. Pēc vācu vēsturnieku sadalījuma tās apzīmētas par vācu korporācijām, slāvu izcelsmes korporācijām un dzimtenes korporācijām.

1907. g. – izveidojas pirmā igauņu korporācija Tērbatā Fraternitas Estica.

1908. g. 15. maijs – Rīgas C!C! Apstiprināšanas akta 2. paragrāfs papildināts ar noteikumu, ka aizliegums korporācijām nodarboties ar politiku neattiecas uz korporāciju atsevišķiem locekļiem.

1910. g. Talavija paziņo C!C!, ka nepiedalīsies svinībās sakarā ar cara Nikolaja II viesošanos Rīgā, tomēr RPI vadības un kuratora spiediena dēļ tai nācās piekāpties.

1912. g. RPI 50 gadu jubilejas svinībās C!C! piedalījās pilnā sastāvā. Fraternitas Baltica prezidējot Tautu komeršā par godu augstskolas jubilejai, izcēlās jauns tautību ienaids, kas deva C!C! instancēm materiālus un darbu. Nākošais 1913. g. un 1914. g. pirmais semestris pagāja bez traucējumiem C!C! darbībā.

Pirmā Pasaules kara laikā C!C! darbība bija ļoti ierobežota. Latvijas valsti deklarēja 1918. g. 18. novembrī, drīzumā sākās Brīvības cīņas, kur latviešu korporācijas pirmās stājās Pagaidu valdības rīcībā, vācu korporācijas iestājās landesvērā.

1918. g. decembris - Selonija un Talavija lēma, ka visiem to locekļiem ir obligāti jāiestājas Latvijas armijā, tādējādi 1918. g. 20. decembrī Selonija un Talavija nodibināja Atsevišķo Studentu rotu. Studentu rotā iestājās arī tie Lettonias, Lettgallias un Fraternitas Moscoviensis (vēlāk - Fraternitas Lettica) biedri, kas tobrīd atradās Rīgā. Studentu rota par savu komandieri izvēlēja kapteini N. Grundmani, selonus, bet par viņa adjutantu virsleitnantu M. Gailīti, talavus.

1919. g. 28. septembris - Latvijas Augstskola (vēlāk - Latvijas Universitāte) uzsāka savu darbību. Pirms tam P. Ķevietis, talavus, – bijušais Studentu rotas karavīrs, ierosināja C!C! darbības atjaunošanu pie Latvijas Augstskolas, Selonija un uz Rīgu no Tērbatas pārnākusī Lettonia piekrita. 1919. g. 27. septembrī Rīgā, Talavijas konventa dzīvoklī uz apspriedi pulcējās Lettonias, Selonijas, Lettgallias, Talavijas un Fraternitas Moscoviensis (Fraternitas Lettica) pārstāvji. Šai apspriedē, prezidējot Talavijai, nolēma, ka Latvijas Augstskolas atklāšanas dienā – 1919. g. 28. septembrī visas minētās korporācijas atsegs savas krāsas, kuru atklāta nēsāšana kara laikā bija pārtraukta.

1919. g. 8. oktobris - sākās Bermonta uzbrukums Rīgai. Studenti, kas vēl nebija iesaukti armijā, iestājās jaunorganizētā Studentu bataljonā, kam piekrita ievērojama loma Rīgas tiltu aizstāvēšanā un ko komandēja plkv.ltn. P. Bruņinieks, talavus. Korporāciju apvienības jautājums kara apstākļu dēļ atrisinājumu dabūja tikai apmēram gadu vēlāk.

1920. g. II semestris – lai gan sākumā runāja par Šaržēto konventa atjaunošanu, tika pieņemts lēmums, ka apvienības nosaukums būs Prezidiju konvents (P!K!). Tomēr 1920. g. 2. septembrī pieņemtais Korporāciju kopējais komāns (K!K!K!) un 1922. g. II semestrī pieņemtais Apvienoto korporāciju komāns (A!K!K!) bija Rīgas Šaržēto konventa Apstiprināšanas akta un Vispārējā politehniķu komāna (APC) izrediģētas kopijas.

1928. g. – Prezidiju konvents noteica, ka korporācijām, kas vēlas tikt uzņemtas P!K!, jāgarantē komāns pie kādas no pastāvošām korporācijām.

1932. g. 14. maijs – protestējot pret prasību P!K! sēdēs lietot tikai latviešu valodu, no tā izstājās visas vācu korporācijas - Curonia, Fraternitas Rigensis, Fraternitas Baltica, Concordia Rigensis, Rubonia un Gotonia.

1940. g. I semestrī P!K! sastāvā bija 19 latviešu un 2 krievu studentu korporācijas.

1940. g. 17. jūnijā Latvijā iebruka PSRS karaspēks.

1940. g. 13. jūlijā okupācijas vara slēdza korporācijas, konfiscējot to mantu.

Pēc 2. Pasaules kara emigrējušie latvieši sāka studēt dažādās Rietumu universitātēs, atjaunojās korporāciju darbība.

1948. g. maijā Eslingenē, Vācijā sapulcējās korporāciju pārstāvji un atzina, ka P!K! pilnvērtīga darbība trimdas apstākļos nav atjaunojama, tādēļ jādibina cita apvienība, izstrādājot dzīves īstenībai atbilstošus statūtus, kas balstītos uz vecā P!K! pamatiem.

1949. g. 5. marts - Eslingenē nodibina Latvijas Korporāciju apvienību (L!K!A!), un 1950. g., pēc latviešu izceļošanas no Vācijas, L!K!A! nolēma pārcelt uz Ņujorku, ASV.

1990. g. 15. martā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, pienāca laiks arī P!K! formālai atjaunošanai. P!K! darbībā 21. gadsimta sākumā, īpaši kopš dažu lēmumu pieņemšanas, un 2015. g. 19. maijā jaunpieņemtā, neviennozīmīgi vērtētā A!K!K! akceptēšanas, vērojamas nemierīgas iezīmes.

2014. g. 6. novembris - Talavija pieņem lēmumu apturēt darbību Prezidiju konventā, tomēr formāli vēl paliekot tā sastāvā.

2014. g. 10. novembris – Lettonia pieņem lēmumu apturēt darbību Prezidiju konventā, tomēr formāli vēl paliekot tā sastāvā.

2015. g. 7. septembris - Talavija nolemj, ka neatzīst par sev saistošu 2015. g. 19. maijā P!K! jaunpieņemto Apvienoto Korporāciju komānu.

2015. g. 21. septembris - Talavija izstājas no Prezidiju konventa. Līdz ar šiem notikumiem ir uzsākta Šaržēto konventa tradīciju un principu atjaunošana.

2016. g. 9. maijs - Lettonia izstājas no Prezidiju konventa.

Concordia Rigensis (vācu), dibināta 1869. g. 29. novembrī Rīgā, krāsas: zils–zelts–sarkans, deķelī: zils–sarkans–zelts, darbojas Hamburgā, Vācijā, kopš 1959. g. maija ietilpst Kösener Senioren Convents Verband (KSCV).

Arconia (poļu), dibināta 1879. g. 9. maijā Rīgā, krāsas: zils-balts-zaļs, darbojas Varšavā, Polijā.

Fraternitas Arctica (krievu), dibināta 1880. g. 7. novembrī Rīgā, krāsas: zelts–melns-sarkans, deķelī: melns–zelts–sarkans, kopš 1922. g. 31. oktobra P!K! sastāvā.

Selonija (latviešu), dibināta 1880. g. 24. novembrī Rīgā, krāsas: zaļš–balts–sarkans, P!K! dibinātāja 1919. g. 27. septembrī.

Veletia (poļu), dibināta 1883. g. 26. oktobrī Rīgā, krāsas: zaļs-sudrabs-gaišzils, darbojas Varšavā, Polijā.

Vironia (igauņu), dibināta 1900. g. 26. novembrī Rīgā, krāsas: violets-melns-balts, darbojas Tērbatā un Tallinā, Igaunijā, Eesti Korporatsioonide Liit (E!K!L!) dibinātāja 1915. g. 28. martā.

Talavija (latviešu), dibināta 1900. g. 14. decembrī Rīgā, krāsas: balts–zaļš–zelts, bija P!K! dibinātāja 1919. g. 27. septembrī. Kopš 2015. g. 21. septembra nav P!K! sastāvā.